kondotjers
"Kondotjers" (itāļu: condottiere, no condotta — "nolīgums") ir vēsturisks termins, kas apzīmē viduslaiku vai renesanses Itālijas algotņu karavīru vadoņu. Tie bija pieredzējuši karavadoni, kas vadīja privātas algotņu armijas (kompānijas) un tika nolīgti par naudu dažādām pilsētvalstīm, valdniekiem vai baznīcai.
Galvenās iezīmes:
1. Algotņu darbinieki — viņi piedāvāja karadarbību kā pakalpojumu.
2. Neitrāla lojalitāte — bieži cīnījās tam, kurš maksāja vairāk, nevis ideālu vai nacionālu dēļ.
3. Ietekmes avoti — daži kļuva par ietekmīgiem politiķiem vai pat maziem valdniekiem.
Piemēri:
1. Frančesko Sforca (1401–1466) — slavens kondotjers, kas pēc militāriem panākumiem kļuva par Milānas hercogu.
2. Džovanni de' Mediči (dzimis 1498) — pazīstams arī kā "Bārdainais Džovanni", Florēncei uzticēts kondotjers Itālijas karos.
3. Sir Džons Hokvuds (1320–1394) — angļu izcelsmes kondotjers, kas kalpoja Florēncei un saņēma iespaidīgus godinājumus.
Mūsdienās termins dažreiz tiek lietots metaforiski, apzīmējot cilvēku, kas strādā tikai par naudu, bez dziļākas piesaistes vai principiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.