"Koncertante" nozīme īsumā:
Tas ir mūzikas termins, kas apzīmē koncertējošu stilu — kompozīciju, kurā viena vai vairākas solistiskas instrumenta partijas izceļas pret orķestra fonu, bet ne tik dramatiskā konkurencē kā klasiskajā koncertā. Bieži vien tas liekina dialoga raksturu starp solistu un orķestru.
Piemēri:
1. Mozarts "Sinfonia concertante" (piemēram, vijole un alts) — tipisks koncertantās formas paraugs.
2. Bēthovens "Tripļais koncerts" (klavieres, vijole, čells) — kur trīs solisti mijiedarbojas simetriski ar orķestru.
3. Rihards Štrauss "Don Quixote" — kas tiek dēvēts par "fantastiskām variācijām koncertantā stilā", kur čells un alts pārstāv galvenos varoņus.
Papildus piezīme:
Termins var attiekties arī uz "concertante" kā apzīmējumu dažādām baroka un klasicisma perioda kompozīcijām, kurās vairāki instrumenti pārmaiņus izceļas solistiskās lomās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.