konceptuālisms
Konceptuālisms (no latīņu conceptus — "jēdziens") ir mākslas un filozofijas virziens, kurā ideja vai koncepts ir svarīgāks par gatavā darba materiālo formu. Tas uzsver domu, procesu un intelektuālo pieeju, nevis estētisko izpausmi.
Galvenās iezīmes:
1. Ideja pirms formas — darba vērtību nosaka tā koncepts, nevis tehniskā izpilde.
2. Procesa nozīme — radīšanas process bieži vien ir pats mākslas darbs.
3. Konteksta nozīme — darbs bieži mijiedarbojas ar apkārtējo vidi vai teoriju.
Piemēri:
1. Mākslā — Sols Levita darbs "Viena un trīs krēsli" (1973), kurā ir:
- Fizisks krēsls (objekts),
- Krēsla fotogrāfija (attēls),
- Krēsla definīcija vārdnīcā (jēdziens).
Darbā svarīgāka ir ideja par "krēsla reprezentācijām" nekā estētika.
2. Literatūrā — OuLiPo grupas darbi (piemēram, Žorža Pereka "Izgaisums"), kurā autors izslēdz burtu "e", radot tekstu ar stingru formālu ierobežojumu. Koncepts (ierobežojums) vada radošo procesu.
3. Filozofijā — Konceptuālā māksla bieži pārrobežojas ar filozofisku pārdomu par jēdzieniem kā "laiks", "identitāte" vai "valoda". Piemēram, On Kawaras sērija "Today" (1966–2013), kurā mākslinieks katru dienu gleznoja datumu uz audekla, fiksējot laika un pastāvēšanas jēdzienus.
Īsumā: Konceptuālisms liek domāt par to, kāpēc un kā tiek radīts darbs, nevis tikai par to, kā tas izskatās. Tas var būt minimalists, provokatīvs vai pat neredzams — galvenais ir ideja, kas to virza.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.