"Koja" latviešu valodā ir senākais termins, kas apzīmē cilvēka kāju, īpaši tās apakšdaļu no ceļa līdz pēdai. Tas ir arcaisms – vārds, kas vairs netiek lietots ikdienas sarunvalodā, bet saglabājies literatūrā, tautasdziesmās, sakāmvārdos un vēstures avotos.
Piemēri lietojumam:
1. Tautasdziesmās un folklorā:
"Stāvēja kumeļiņš pie kojām, / Noliec galviņu uz kojām."
(Šeit "kojas" nozīmē kājas.)
2. Sakāmvārdos:
"Garām kojām neaizskriesi."
(Salīdzinājumam ar mūsdienu: "Garām kājām neaizskriesi" – nevar izvairīties no kaut kā nepatīkama.)
3. Vēsturiskos tekstos:
"Viņš bija ievainots kojā."
(Senākos rakstos par ievainojumu kājā.)
Mūsdienās šis vārds praktiski nav lietojams, izņemot:
- Folkloras kontekstā,
- Dzejā vai mākslas tekstos ar arhaisku nokrāsu,
- Atsevišķos dialektos (piemēram, latgaliešu valodā "kuoja" joprojām dažreiz dzirdama).
Aizstājējvārds mūsdienu latviešu valodā ir "kāja".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.