kodolsprāgstviela
Kodolsprāgstviela ir īpaša veida sprāgstviela, kas izmanto kodolreakcijas (dalīšanās vai kodolsintēzes) enerģijas atbrīvošanai. Tās spēks ir daudz lielāks nekā parastajām ķīmiskajām sprāgstvielām.
Galvenās iezīmes:
- Pamatā ir kodolreakcijas (urāna vai plutonija dalīšanās, vai ūdeņraža izotopu sintēze).
- Enerģijas atbrīvošanās ir milzīga (ekvivalenta tūkstošiem tonnu parastās sprāgstvielas).
- Izmanto militāros mērķos (kodolieroči) vai civilajos projektos (piemēram, būvniecībā).
Piemēri:
1. Atombumba (dalīšanās princips) – piemēram, bumbas, kas izmantotas Hirošimā ("Mazulis", urāna bumba) un Nagasaki ("Resnais vīrs", plutonija bumba).
2. Ūdeņraža bumba (sintēzes princips) – izmanto kodoltermisko reakciju, daudz jaudīgāka par atomieročiem. Pirmā testēta 1952. gadā ("Ivy Mike").
3. Neitronu ierocis – speciāls kodolierocis, kas rada mazāk mehāniskā iznīcināšana, bet intensīvu neitronu starojumu.
Vēsturisks konteksts:
Kodolsprāgstvielas attīstītas Otrā pasaules kara laikā (Manhetenas projekts). Mūsdienās to izmantošana ir stingri regulēta ar starptautiskiem līgumiem (piemēram, Kodolieroču neizplatīšanas līgums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.