kņudoņa
"Kņudoņa" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē nelielu, bieži neveiklu, apjukušu vai neveiksmīgu cilvēku (parasti bērnu vai jaunieti). Vārds nes negatīvu nokrāsu un bieži tiek lietots ar žēlumu, nicinājumu vai ironiju.
Piemēri:
1. Kāds kņudoņa atkal izlaida bumbu no rokām!
(par neveiklu bērnu sporta spēlē)
2. Nesauc viņu par kņudoņu – viņš vēl mazs un mācās.
(ar žēlumu/attaisnojoši)
3. Nu, šis kņudoņa atkal aizmirsa mājasdarbu!
(ar vieglu nicinājumu)
Sinonīmi: neveklis, neveikalnis, neveiksminieks (mazāk izplatīti).
Piezīme: Vārds vairāk sastopams sarunvalodā vai folklorā (pasakās, teicēnos). Mūsdienās lietojams retāk, bet vēl pazīstams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.