knaibīties

"Knaibīties" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē klusām, piesardzīgi virzīties uz priekšu, parasti ar nelielu, neuzkrītošu kustību (bieži arī ar negatīvu nokrāsu — piemēram, lai kaut ko noslēptu vai nenovēršot uzmanību).

Piemēri:
1. Dzīvnieku pasaulē:
Kaķis knaibījās pa zāli, lai nenovēršot putna uzmanību.

2. Cilvēku rīcībā (ar aizdomu nokrāsu):
Zēns knaibījās pa māju, cenšoties neizraisīt vecāku uzmanību.
Saimniece ieraudzīja, kā kāds svešinieks knaibījās ap pagalmu.

Sinonīmi:
Līst, slīdēt, ložņāt, rāpot (atkarībā no konteksta).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'knaibities' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Knaibīties" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē klusām, piesardzīgi virzīties uz priekšu, parasti ar nelielu, neuzkrītošu kustību (bieži arī ar negatīvu nokrāsu — piemēram, lai kaut ko noslēptu vai nenovēršot uzmanību). Piemēri: 1. Dzīvnieku pasaulē: Kaķis knaibījās pa zāli, lai nenovēršot putna uzmanību. 2. Cilvēku rīcībā (ar aizdomu nokrāsu): Zēns knaibījās pa māju, cenšoties neizraisīt vecāku uzmanību. Saimniece ieraudzīja, kā kāds svešinieks knaibījās ap pagalmu. Sinonīmi: Līst, slīdēt, ložņāt, rāpot (atkarībā no konteksta).