klusiņš
"Klusiņš" ir latviešu valodas diminutīvs (mazinoša nozīme) no vārda "kluss".
Tas nozīmē "mazliet kluss", "klusīgs" vai "maigi kluss", bieži ar mīļuma vai maiguma nokrāsu.
Nozīmes nianses:
1. Klusums mazā mērā – nedaudz klusāks par parasto.
2. Mīļš klusums – piemērots, lai aprakstītu mierīgu, maigu atmosfēru vai cilvēku.
3. Izmantošana ar maigu humoru – par kādu, kas parasti ir runīgs, bet šobrīd klusē.
Piemēri teikumos:
1. Par vietu:
"Šī parks ir tik klusiņš – ideāls, lai atpūstos pēc darba."
2. Par cilvēku:
"Mūsu mazais dēls šodien ir klusiņš, droši vien noguris."
3. Ar humoru:
"Tu šodien esi kāds klusiņš – vai viss kārtībā?" (ja runīgs cilvēks pēkšņi maz runā).
Skaidrojums:
Vārds radies, pievienojot piedēkli "-iņš" (diminutīva markieris) vārdam "kluss". Tas padara nozīmi maigāku, un to bieži lieto ikdienas sarunvalodā, lai izteiktu sapratni, maigu joku vai aprakstītu mierīgu situāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.