klintaine

"Klintaine" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē klintainu, akmeņainu vietu — tādu, kurā ir daudz klinšu, akmeņu vai klintis. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu reljefu, krastu vai apvidu.

Piemēri:
1. Ģeogrāfija/reljefs:
"Kurzemes ziemeļu krasts ir ļoti klintains, ar stāvām nogāzēm un alas."
"Tūrists noguris kāpa pa klintaino kalnu taka."

2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa rakstība ir klintaina — pilna sarežģītu teikumu un abstraktu domu."
"Saruna ar viņu bija klintaina, it kā katrs vārds būtu akmens."

Sinonīmi: akmeņains, klinšains, grantsains.
Antonīmi: līdzens, mīksts, smilšains, purvains.

Vārds cēlies no "klints" (liela akmens masīva vai klinšu veidojuma) + piedēklis "-ains", kas norāda uz piederību vai bagātību ar kaut ko.

Įrašas
Paaiškinimas	"Klintaine" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē klintainu, akmeņainu vietu — tādu, kurā ir daudz klinšu, akmeņu vai klintis. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu reljefu, krastu vai apvidu. Piemēri: 1. Ģeogrāfija/reljefs: "Kurzemes ziemeļu krasts ir ļoti klintains, ar stāvām nogāzēm un alas." "Tūrists noguris kāpa pa klintaino kalnu taka." 2. Pārnestā nozīmē (retāk): "Viņa rakstība ir klintaina — pilna sarežģītu teikumu un abstraktu domu." "Saruna ar viņu bija klintaina, it kā katrs vārds būtu akmens." Sinonīmi: akmeņains, klinšains, grantsains. Antonīmi: līdzens, mīksts, smilšains, purvains. Vārds cēlies no "klints" (liela akmens masīva vai klinšu veidojuma) + piedēklis "-ains", kas norāda uz piederību vai bagātību ar kaut ko.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.