klibiķe
"Klibiķe" ir izdomāts, joku vārds latviešu valodā, ko lieto, lai apzīmētu nelielu, smieklīgu vai neveiklu cilvēku, bērnu vai mazuli, bieži vien ar mīļuma nokrāsu. Tas nav oficiāls vārds, bet tiek lietots sarunvalodā, dzejā vai bērnu valodā, lai radītu humoristisku vai maigu iespaidu.
Piemēri lietojumam:
1. Mīļojot bērnu:
"Nu, ej gulēt, mazā klibiķe!" (kā maigs iesaucies mazam bērnam).
2. Jokojot par kādu:
"Ak tu klibiķe – atkal apmeta visu grīdu ar miltiem!" (par nelielu juceklīti).
3. Dzejā vai radošā rakstībā:
"Mežā lec un brīnās kāda klibiķe – zaķītis ar pelēkām ausīm." (kā poētisks apzīmējums mazam dzīvniekam).
Ekvivalenti citās valodās:
Līdzīgu nozīmi varētu atrast vārdos kā "mazulis", "niekuliņš", "ķibele" (sarunvalodā), vai angļu valodā "rascal" (nieks) ar mīļumu.
Vārds atgādina arī citus latviešu izdomātus terminus, piemēram, "spundiķis" (mazs priekšmets) vai "ķibeklis" (nevīžīgs cilvēks).
Īsumā: "Klibiķe" ir maigs, humoristisks vārds mazam, smieklīgam radījumam vai personai, kas nereti lietots mīļošā vai jocīgā kontekstā.
- Uzvārdi: Klibike
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.