klauves
"Klauves" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē šauru, dziļu ieleju vai gravu, bieži vien ar strauju upīti vai grāvi. Tas ir vārds, kas galvenokārt sastopams literatūrā un dzejā, kā arī vietvārdos, un nereti nes romantisku vai ainavisku nokrāsu.
Īss skaidrojums:
- Klauves = šaura, dziļa ieleja / grava (parasti ar ūdensteci).
Piemēri:
1. Literatūrā / dzejā:
- "Klauves dziļumā šalc vējš, bet virsū spīd saule." (ainavas apraksts)
- "Viņi devās pastaigā pa klauvēm, klausoties upītes šalkoņu."
2. Vietvārdos:
- Klauves – daudzas vietas Latvijā saucas vai ietver šo vārdu, piemēram, meža ceļi, apdzīvotas vietas vai dabas objekti (piemēram, "Klauves" kā ciema nosaukums vai "Klauvu strauts").
3. Lietojums metaforiski:
- "Dzīves klauves" – simbolizē dzīves grūtības vai dzīšanos pa sarežģītu ceļu (dzejisks izteiciens).
Vārda cilme: Cēlies no baltu valodu pamatiem, saistīts ar ideju par "dobi", "gravu" vai "izraktu vietu". Līdzīgas nozīmes vārdi ir "ieleja", "grava", bet "klauves" biežāk lietots dzejiskā kontekstā.
Ja vēlaties konkrētāku piemēru no literatūras vai vēstures, varu sniegt papildus informāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.