"Klaušiniece" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē sievieti, kas klausa (klausītāja), bet tiek lietots galvenokārt divos kontekstos:
1. Reliģiskā nozīmē – sieviete, kas piedalās dievkalpojumā vai garīgā pasākumā kā klausītāja (piemēram, baznīcā).
2. Vēsturiskā/arhaiskā nozīmē – sieviete, kas klausās kāda stāstīto, runu, mācību u.tml.
Mūsdienās vārds reti lietots ikdienas valodā, biežāk sastopams literatūrā, vēstures tekstos vai reliģiskā kontekstā.
Piemēri:
1. Reliģisks konteksts:
"Baznīcā pulcējās daudz klaušinieču, lai klausītos mācītāja sprediķi."
2. Vēsturisks/literārs konteksts:
"Vecmāmiņa stāstīja pasakas, un mazās klaušinieces klausījās ar muti vaļā."
3. Arhaisks lietojums:
"Tā bija uzticīga klaušiniece visās viņa lekcijās."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): klausītāja, uzklausītāja, auditorija (daudzskaitlī).
Vīriešu dzimtes analogs: klaušinieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.