"Klajums" latviešu valodā nozīmē atklāta, plaša vieta bez meža vai bieza augāja — piemēram, liela pļava, tīrumš, stepes vai līdzenums, kur nav koku vai krūmu.
Piemēri:
1. "Kalnos pacēlās plašs klajums, kur ganījās aitas."
(Kalnu pļava/ganības bez meža.)
2. "Ceļš veda caur klajumu, kur vējš brīvi pūta."
(Atklāta, neaizaugusi teritorija.)
Sinonīmi: tīrumš, pļava, stepē, līdzenums, atklāta vieta.
Antonīmi: mežs, birztala, krūmājs, audze.
Vārds "klajums" bieži lietots dzejā un aprakstos, lai radītu tēlu par brīvību, plašumu vai vientulību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.