"Klajumains" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē plašu, atklātu, neapbūvētu un bieži vien bezmežainu apvidu — piemēram, lielu pļavu, stepi, tundru vai līdzenumu. Tas var būt gan dabiska ainava, gan lauksaimniecībā izmantota platība.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Aiz upes stiepās zaļš klajumains, kur ganījās brieži."
(Šeit tas nozīmē plašu pļavu vai atklātu teritoriju.)
2. Pārnesenā nozīmē (retāk):
"Viņa domas klīda pa garu klajumainu, meklējot atbildes."
(Metaforiski — kā bezgalīga, atvērta domāšanas telpa.)
Sinonīmi: līdzenums, stepes, plašums, pļava, tundra (atkarībā no konteksta).
Pretstatā: mežs, kalns, pilsēta, krāšņa ieleja.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.