klaigas
"Klaigas" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē baznīcas zvana skaņas vai zvanu skaņas kopumā, bieži vien ar sakrālu vai svētku nokrāsu. Tas var attiekties arī uz gaismu, spīdumu (dzejiskā valodā), bet mūsdienās šī nozīme ir retāk lietota.
Piemēri:
1. Baznīcas zvana skaņas:
- No tālienes atskanēja svētās klaigas, aicinot uz vakara dievkalpojumu.
- Rīta klaigas pārklāja pilsētu ar mierīgu noskaņu.
2. Dzejiskā nozīme (gaisma, spīdums):
- Saules klaigas ieskāva ezeru zeltītā spožumā. (poētiskais izteiciens)
Vārds "klaigas" bieži sastopams latviešu dzejā un literatūrā, kur tas veido ainavisku vai garīgu atmosfēru. Ikdienas sarunvalodā tas tiek lietots retāk, parasti aprakstot baznīcas zvanu skaņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.