"Klabu" latviešu valodā ir izsaukuma vārds, kas apzīmē klaudzēšanu, klabēšanu — skaņu, kas rodas, kaut ko atsitot, sakaujot, kratot (piemēram, koka priekšmetiem, metāla traukiem u.c.).
Piemēri:
1. "Durvis aizvērās ar klabu." — skaņa, kad durvis ar spēku aizdunkst.
2. "Klabu klabēja veļas mašīna." — veļas mašīna darbības laikā rada klabošas skaņas.
3. "Pa kāpnēm dzirdējās kāds klabu." — kāds kaut ko nokrita vai atsitās.
Sinonīmi: "klabonēt", "klaudzēt", "rībēt".
Lietojums: bieži vien kopā ar skaņu vai kustību aprakstiem (piemēram, "ar lielu klabu", "klabu klabēdams").
Vārds "klabu" var būt arī darbības vārds ("klabēt" — radīt klabošu skaņu), bet izsaukuma formā tas visbiežāk lietots kā skaņas atdarinājums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.