klabiens

"Klabiens" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē klusu, dobju sitiena vai krišanas skaņu, bieži vien saistītu ar kaut ko mīkstu, smagu vai mitru. Tas atgādina skaņu, kad kaut kas nokrīt uz mīksta virsma (piemēram, dubļos), vai klusu sitienu.

Piemēri lietojumam:
1. "No galda nokrita ābols un ar klabienu iegāzās dubļos."
(Skaņa, kad ābols nokrīt mitrā zemē.)

2. "Viņš metās gultā ar klabienu, noguris pēc garās dienas."
(Klusa, smaga skaņa, kad cilvēks krīt uz gultas.)

3. "Lielais maiss ar veļu ar klabienu nokrita uz grīdas."
(Dobja, mīksta krišanas skaņa.)

Sinonīmi: blukšķis, blīkšķis, bumbulis (tomēr "klabiens" biežāk lietots par smagākiem, dobjākiem skaņu efektiem).

Įrašas
Paaiškinimas	"Klabiens" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē klusu, dobju sitiena vai krišanas skaņu, bieži vien saistītu ar kaut ko mīkstu, smagu vai mitru. Tas atgādina skaņu, kad kaut kas nokrīt uz mīksta virsma (piemēram, dubļos), vai klusu sitienu. Piemēri lietojumam: 1. "No galda nokrita ābols un ar klabienu iegāzās dubļos." (Skaņa, kad ābols nokrīt mitrā zemē.) 2. "Viņš metās gultā ar klabienu, noguris pēc garās dienas." (Klusa, smaga skaņa, kad cilvēks krīt uz gultas.) 3. "Lielais maiss ar veļu ar klabienu nokrita uz grīdas." (Dobja, mīksta krišanas skaņa.) Sinonīmi: blukšķis, blīkšķis, bumbulis (tomēr "klabiens" biežāk lietots par smagākiem, dobjākiem skaņu efektiem).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.