kimberlīts
"Kimberlīts" ir vulkāniska iezis, kas galvenokārt sastāv no minerāliem, piemēram, olivīna, flogopīta un diopsīda. Tas ir pazīstams kā dimantu galvenais avots dabā, jo veidojas dziļi zem Zemes garozas (aptuveni 150–200 km dziļumā) un izspiežas virspusē vulkānisko piltuvju veidā.
Galvenās īpašības:
- Satur dimantus (ne visi kimberlīta paraugi, bet lielākā daļa dimantu pasaules tiek iegūti tieši no kimberlīta).
- Parasti tumšs, brekčijveidīgs (ar iežu lauskām).
- Atrodas senos, stabilos kontinentālajos reģionos (piemēram, Sibīrijā, Dienvidāfrikā, Kanādā).
Piemēri:
1. Dienvidāfrikas kimberlīta caurules – piemēram, Kimberlīta piltuve pie Kimberlijas pilsētas (no kuras iezis ieguvis savu vārdu). Šeit 19. gadsimtā sākās dimantu drudzis.
2. Miras kimberlīta atradne (Jakutija, Krievija) – viena no lielākajām dimantu atradnēm pasaulē, kur iegūst vērtīgus dimantus.
3. Ekati atradne (Kanāda) – pirmā lielā dimantu atradne Ziemeļamerikā, atklāta 1991. gadā.
Kimberlīts ir ļoti svarīgs gan zinātnē (palīdz izprast Zemes mantiju), gan ekonomikā (dimantu ieguve).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.