kavalērija
"Kavalērija" nozīme:
Tas ir bruņots jātnieku karaspēka veids, kas vēsturiski izmantojis zirgus kaujas operācijās. Mūsdienās termins bieži attiecas uz mehanizētajām (motorizētajām) vai helikopteru vienībām, kas veic ātras manevra uzdevumus.
Piemēri:
1. Vēsturiski:
- Napoleona kari: Franču kavalērija izmantoja lielākos zirgus, lai veiktu triecienus ienaidnieka flangos.
- Ziemeļu karš: Zviedru kavalērija (reitari) izcēlās ar mobilitāti atklātā laukā.
2. Mūsdienu kontekstā:
- ASV 1. Kavalērijas divīzija: Mehanizēta vienība, kas izmanto bruņutransportierus un helikopterus.
- Krievijas Bruņotie spēki: Gaisa desanta kavalērija (desantnieki) veic ātras operācijas aizmugurē.
Pārnestā nozīmē:
Dažkārt lieto, lai apzīmētu cilvēkus, kas rīkojas drosmīgi vai romantiski (piemēram, "džentlmeņa kavalērija" – uzvedības stilu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.