"Kaulēt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē kaulu veidošanos vai sacietēšanu (parasti par pārtraukumu vai brūci), kā arī stingri nostāties, kļūt nelokāmam (pārnestā nozīmē).
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme (medicīniska):
"Pēc salauztās rokas ķirurģiskās ārstēšanas kauls sāka kaulēt pēc četrām nedēļām."
"Lai pārtraukums ātri kaulētu, ir svarīgi ievērot ārsta ieteikumus."
2. Pārnestā nozīme (stingrība, nelokāmība):
"Viņš kaulēja savā lēmumā un atteicās mainīt uzskatus."
"Pēc konflikta attiecības starp kolēģiem pilnībā kaulēja."
Sinonīmi:
- Burtiski: sadzīt, saaugt (par kaulu).
- Pārnesti: sastingt, kļūt nelokāmam, nostingt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.