kaulainis
"Kaulainis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē kaulu gabalu, kaulu fragmentu vai kaulu atlieku.
Bieži lietots, runājot par dzīvnieku kauliem, piemēram, izrotināšanai, pētījumiem vai atradumiem dabā.
Piemēri lietojumā:
1. Arheoloģiskajos izrakumos
"Arheologi atrada senu apmetnes vietu ar daudziem kaulaiņiem, kas liecināja par medību aktivitātēm."
2. Dzīvnieku kaulu kolekcijā
"Bērns savāca mežā vairākus interesantus kaulaiņus un no tiem izveidoja nelielu ekspozīciju."
3. Salīdzinošā nozīmē (sarunvalodā)
"Pēc negadījuma viņš jutās kā saplīsis kaulainis."
(t.i., sajusts lūzumu vai nogurumu)
Sinonīmi: kaula gabals, kaulu fragments, kaulu atliekas.
Piezīme: Vārds reti lietots oficiālajos tekstos, biežāk sarunvalodā vai tematiskos kontekstos (arheoloģija, bioloģija).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.