"Karnīzs" nozīme:
Tas ir arkhitektūras elements — horizontāls izvirzījums (dzega, palodze) sienas augšdaļā vai loga, durvju ailas virsā, kas parasti kalpo kā aizsargs no lietus vai dekoratīvs fragments. Bieži sastopams klasiskajā arhitektūrā.
Piemēri lietojumā:
1. Būvniecībā:
"Vecās ēkas fasādi rotāja grezni izrotāts karnīzs ar florāliem motīviem."
2. Dekorācijā:
"Interjerā istabai pievienoja stilu, pievienojot gleznām bagātinātu karnīzi zem griestiem."
3. Pārnestā nozīmē (reti):
"Viņa runas stils bija kā verbāls karnīzs — pārāk dekoratīvs un pārkārtots."
Īss skaidrojums:
Karnīzs ir izvirzīta horizontāla josla uz ēkas ārpuses vai iekšienes, kas var būt gan funkcionāla (novada ūdeni), gan dekoratīva.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.