"Kapkalns" latviešu valodā ir sastopvārds, kas apzīmē kalnu vai pauguru ar kapu (senkapi, apbedījumu vietu) uz tā virsotnes.
Tas ir saliktenis no vārdiem "kaps" (apbedījuma vieta) un "kalns".
Piemēri:
1. Vietvārdi Latvijā:
- Rīgas Kapkalns — apkaime Rīgā, kur vēsturiski atradusies liela kapsēta (tagad — Lielie kapi un Meža kapi).
- Kapkalns (augstiene) — pauguraina teritorija Latgalē (Rēzeknes un Ludzas novados), kur atrodami vairāki senkapi.
2. Vēsturisks piemērs:
- "Arheoloģiskie izrakumi Kapkalnā atklāja, ka tā virsotnē bijusi seno zemgaļu apbedījumu vieta."
3. Lietojums metaforiski:
- "Tas paugurs mūsu ciemā sen tiek saukts par Kapkalnu, jo te stāsta, ka senatnē tur apglabāti karavīri."
Īsumā: "Kapkalns" norāda uz kalnu/pauguru, kas saistīts ar kapiem — vai nu kā faktiska senkapu atrašanās vieta, vai kā vietvārds, kas saglabājis vēsturisku atsaucību uz apbedījumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.