"Kantorgrāmata" ir saliktenis latviešu valodā, kas sastāv no divām daļām:
- "kantoris" (no vācu Kantor — baznīcas dziedātājs, ērģelnieks vai koru vadītājs)
- "grāmata"
Nozīme:
Tā ir baznīcas dziesmu grāmata, ko izmanto dievkalpojumos, parasti satur garīgās dziesmas, psalmu tekstus, liturģijas norises vai notis. Vēsturiski tā bija paredzēta kantora (dievkalpojuma vadītāja) vai draudzes lietošanai.
Piemēri lietojumā:
1. Vecā kantorgrāmata altārī vēl joprojām glabāja 18. gadsimta garīgās dziesmas.
2. Kantorgrāmata palīdzēja korim sekot līdzi dievkalpojuma dziesmām.
3. Mūsu baznīcas arhīvā atradām vēsturisku kantorgrāmatu ar rokraksta notīm.
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): dievkalpojumu dziesmu grāmata, baznīcas dziesmu grāmata, koru grāmata.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.