kalpotāja
"Kalpotājs" (vīriešu dzimtē) vai "kalpotāja" (sieviešu dzimtē) nozīmē cilvēks, kas kalpo — tas ir, nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, palīdzību vai pienākumu pildīšanu citam cilvēkam, organizācijai, idejai vai mērķim.
Galvenās nozīmes:
1. Darbinieks / amatpersona, kas pilda noteiktus pienākumus (piemēram, valsts iestādē).
2. Pakalpojumu sniedzējs (piemēram, sabiedriskajā sektorā).
3. Reliģiskā kontekstā — personas, kas kalpo Dievam vai draudzei.
4. Pārnestā nozīmē — cilvēks, kas centīgi strādā kādas idejas vai laba dēļ.
Piemēri:
1. Valsts pārvaldē:
"Viņš strādā kā valsts kalpotājs nodokļu dienestā."
2. Sabiedriskajās pakalpojumos:
"Slimnīcas kalpotāji rūpējās par pacientiem."
3. Reliģijā:
"Draudzes kalpotāja organizēja palīdzību trūcīgajiem."
4. Pārnestā nozīmē:
"Viņš bija patiesības kalpotājs — vienmēr aizstāvēja taisnību."
Vārds bieži lietots arī:
- "Sabiedriskais kalpotājs" — darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
- "Dieva kalpotājs" — garīdznieks vai draudzes darbinieks.
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): darbinieks, amatpersona, pārstāvis, palīgs, dienestsniedzējs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.