"Kairinātaja" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē kādu vai kaut ko, kas izraisa kairinājumu, nepatikšanas, dusmas vai nelabvēlīgu reakciju. Var būt cilvēks, situācija, viela vai objekts, kas "kairina" — fiziski (piemēram, ādu) vai emocionāli (piemēram, nervus).
Piemēri:
1. Fizisks kairinātājs:
"Šis ķīmiskais šķidrums ir spēcīgs kairinātājs — strādājot ar to, vajag valkāt aizsargcimdus."
(Šeit "kairinātājs" ir viela, kas var kairināt ādu vai acis.)
2. Emocionāls/psiholoģisks kairinātājs:
"Viņš ir īsts kairinātājs — vienmēr izvēlas nepatīkamus jautājumus sapulcēs."
(Cilvēks, kas izraisa nepatiku vai dusmas.)
3. Abstrakts piemērs:
"Pastāvīgais troksnis ir kairinātājs, kas traucē koncentrēties."
(Faktors, kas rada diskomfortu.)
Sinonīmi: kaitēkļis, provocētājs, traucēklis, uzbudinātājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.