kailība
"Kailība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kaila stāvokli, neapģērbību vai kailumu – gan fizisku (bez apģērba), gan pārnestā nozīmē (piemēram, atklātību, neaizsargātību).
Piemēri:
1. Fiziska kailība:
Pēc pirts viņi bez kauna izjāja pirtstelpā pilnīgā kailībā.
2. Pārnestā nozīme (atklātība, neaizsargātība):
Dzejnieka dzejoļos jūtama dvēseles kailība – viss ir atklāts bez bailēm.
3. Mākslas kontekstā:
Gleznotāja darbos bieži tiek atveidota cilvēka kailība kā dabiskuma simbols.
Papildus piezīme:
Vārds "kailība" nereti lietots arī metaforiski, lai raksturotu kaut ko neslēptu, bez papildinājumiem (piemēram, "faktu kailība" – faktiskā, neapstrādātā patiesība).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.