"Kabīne" nozīme:
Neliels, parasti vienkārši iekārtots telpas nodalījums vai telpa ar noteiktu mērķi. Bieži vien tā ir atsevišķa, slēgta vai daļēji atdalīta telpa.
Galvenās nozīmes:
1. Transportlīdzekļos – pasažieru vai apkalpes telpa (auto, lidmašīna, kuģis).
2. Ēkās – neliels istabas tips telpa (piemēram, sauna, tualete, guļamistaba).
3. Tehnikā – aizsargāta iekārtas daļa (piemēram, telefona kabīne, liftā).
Piemēri:
1. Auto kabīne – "Viņš iekārtoja bagāžnieku, bet kabīnē bija ērti sēdvietas."
2. Pilota kabīne – "Lidmašīnas piloti strādāja modernā kabīnē."
3. Saunas kabīne – "Pēc pirts viņi atpūtās koka kabīnē."
4. Telefona kabīne – (vēsturisks) "Viņš piezvanīja no sarkanas telefona kabīnes."
Papildus:
Vārds cēlies no franču cabine (no itāļu cabina), latviešu valodā lietots kopš 19. gs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.