jutoņa

"Jutoņa" ir latviešu valodas dialektālā (izloksnēs lietota) forma, kas apzīmē rudens laiku — sevišķi vēlu rudeni, kad iestājas aukstums, nokrīt pirmā sniega, bet pastāvīga sniega sega vēl nav nostabilizējusies.

Īss skaidrojums:
Tas ir sinonīms vārdiem "vēlais rudens", "pirmais sniega laiks" vai "pārejas periods no rudens uz ziemu".

Piemēri lietojumā:
1. "Jau iestājusies jutoņa — rītos zemi klāj sals, bet dienās vēl kūst."
2. "Jutoņas laikā mežā koki jau kaili, bet zem sniega pikas vēl nav redzamas."

Piezīme:
Šis vārds mūsdienu literārajā valodā lietots reti, bet saglabājies folklorā, dialektos un vecāku stāstos par gadalaikiem. Dažreiz tiek lietots arī "jūtonis" (vīr. dz.).

Įrašas
Paaiškinimas	"Jutoņa" ir latviešu valodas dialektālā (izloksnēs lietota) forma, kas apzīmē rudens laiku — sevišķi vēlu rudeni, kad iestājas aukstums, nokrīt pirmā sniega, bet pastāvīga sniega sega vēl nav nostabilizējusies. Īss skaidrojums: Tas ir sinonīms vārdiem "vēlais rudens", "pirmais sniega laiks" vai "pārejas periods no rudens uz ziemu". Piemēri lietojumā: 1. "Jau iestājusies jutoņa — rītos zemi klāj sals, bet dienās vēl kūst." 2. "Jutoņas laikā mežā koki jau kaili, bet zem sniega pikas vēl nav redzamas." Piezīme: Šis vārds mūsdienu literārajā valodā lietots reti, bet saglabājies folklorā, dialektos un vecāku stāstos par gadalaikiem. Dažreiz tiek lietots arī "jūtonis" (vīr. dz.).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.