jūdass
"Jūdass" ir personvārds, kas latviešu valodā kļuvis par simbolu nodevējam vai nodevībai, pateicoties Bībeles stāstam par Jūdu Iskariotu (Judas Iscariot), kas nodeva Jēzu Kristu.
Īsa nozīme:
- Nodevējs (cilvēks, kas nodev kādu tuvu vai uzticējušos).
- Simbols nodevībai (bieži lietots kā metafora).
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē (vēsturiski/religiiski):
- "Saskaņā ar Jauno Derību, Jūdass Iskariots nodeva Jēzu ar skūpstu."
- "Viņš uzvedās kā mūsdienu Jūdass – ticēja draugam, bet tika nodots."
2. Pārnestā nozīmē (metaforiski):
- "Pēc sarunas noplūdes viņu sauca par partijas Jūdasu."
- "Šis darbinieks izrādījās īsts jūdass – pārdeva uzņēmuma noslēpumus konkurentiem."
Papildus piezīmes:
- Vārds rakstīts ar mazo sākumburtu ("jūdass"), ja runā par nodevēju kopumā; ar lielo burtu ("Jūdass"), ja domāts konkrētais Bībeles personāžs.
- Lietošanā var būt negatīva emocionālā nokrāsa, bieži asociējoties ar nodevību naudas vai personīgu ieguvumu dēļ.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.