"Jēlnadzis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē jaundzimušu mazuli (parasti līdz pirmā mēneša vecumam), īpaši zīdaini. Tas ir literārs vai dialektālā nokrāsa nes vārds, ko biežāk lieto dzejā, tautasdziesmās vai stilistiski krāsainā runā.
Piemēri:
1. Dzejā / tautasdziesmā:
"Māmiņa šūpo jēlnadzi,
Līdzi dziedot maigās bērņu balsis."
(Nozīme: Māte šūpo jaundzimušo.)
2. Stilizētā aprakstā:
"Pirts kūrītī mierīgi gulēja sarkanais jēlnadzis."
(Nozīme: Pirts istabiņā gulēja jaundzimušais bērniņš.)
3. Dialektā / folklorā:
"Jēlnadzim viņa adīja zeķītes un vīlīti."
(Nozīme: Jaundzimušajam viņa adīja zeķītes un cimdiņus.)
Piezīme: Mūsdienu ikdienas valodā biežāk lieto vārdus "jaundzimušais", "zīdainis" vai "mazulis", bet "jēlnadzis" saglabājies kā poētisks vai etnogrāfisks termins.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.