jaunhēgelietis
"Jaunhēgelietis" ir termins, kas apzīmē 19. gadsimta vidus vācu filozofu un domātāju, kuri attīstīja un pārveidoja Hegela ideālisma filozofiju, bieži vien pievēršoties sociāli-politiskām un reliģiskām tēmām, kā arī kritizējot pastāvošās institūcijas.
Galvenās iezīmes:
- Bieži kritizēja reliģiju (īpaši kristietību) kā cilvēces "svešināšanos".
- Pārcēla Hegela dialektiku no garīgās uz materiālo un sociālo līmeni.
- Ietekmēja vēlāko marksisma veidošanos.
Piemēri nozīmīgi jaunhēgeļieši:
1. Ludvigs Fīreibahs – kritizēja reliģiju, uzskatot, ka tā ir cilvēces ilūzija, kas projicē savas ideālas īpašības uz dievišķību.
2. Kārlis Markss (agrīnajos darbos) – pārņēma Hegela dialektiku, bet pārveidoja to materiālistiskā virzienā, analizējot ekonomiskās un sociālās attiecības.
3. Bruno Bauers – koncentrējās uz reliģijas un vēstures kritiku, noliedza vēsturisko Jēzu esamību.
Īss piemērs kontekstā:
Jaunhēgeļieši, piemēram, Markss un Fīreibahs, mēģināja "apgāzt" Hegela filozofiju, pārveidojot to no garīgās spekulācijas par rīku reālās pasaules izmaiņām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.