"Jaucējs" nozīme:
Cilvēks, kas rada nemieru, nesaskaņas, strīdus vai haosu, bieži vien apzināti provocējot konfliktus vai traucējot kārtību.
Piemēri:
1. Sabiedrībā:
Politiķis, kas ar provokatīviem paziņojumiem sadala sabiedrību, ir tipisks jaucējs.
2. Darba vidē:
Kolēģis, kas izplatija nepatiesas baumas, izrādījās jaucējs, kas sabojāja komandas attiecības.
3. Vēsturiski:
Daži vēsturnieki uzskata, ka noteiktas personas bija jaucēji, kas izraisīja karus vai revolūcijas.
Sinonīmi: provokators, nemiera celējs, strīdnieks, traucētājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.