īrētājs
"Īrētājs" (ar garo "ī" sākumā) latviešu valodā nozīmē personu, kas izīrē kādu īpašumu (piemēram, dzīvokli, telpu, transportu) citai personai. Tas ir saistīts ar darbības vārdu "īrēt" — piedāvāt kādu mantu lietošanai par samaksu.
Īsā definīcija:
Īrētājs ir īpašuma īpašnieks vai pārvaldītājs, kas nodrošina īpašuma lietošanu citam (īrniekam) par noteiktu īri.
Piemēri:
1. Dzīvojamā īpašuma kontekstā:
"Īrētājs un īrnieks parakstīja līgumu par dzīvokļa nomas noteikumiem."
2. Transporta līdzekļu kontekstā:
"Auto īrētājs uzņēmums klientiem piedāvāja īres pakalpojumus ar apdrošināšanu."
3. Komerctelpu kontekstā:
"Īrētājs piekrita renovēt biroja telpas pirms jaunā īrnieka ienākšanas."
Svarīgi atšķirt no "īrnieka":
- Īrētājs → dos īpašumu (piemēram, mājas īpašnieks).
- Īrnieks → paņems īpašumu (piemēram, dzīvokļa nomnieks).
Vārds "īrētājs" bieži lietots juridiskos dokumentos, nomas līgumos vai ikdienas sarunās par īpašuma nodošanu lietošanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.