īelā

"Ībelā" (arī "ībelēt") ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klausīties, uzmanīgi dzirdēt, ausīt (vecā valodā).
To lieto, lai apzīmētu uzmanīgu klausīšanos, bieži vien ar nokrāsu, ka tiek meklēti skaņu pavedieni, vārdi vai informācija.

Piemēri:
1. Vecmāmiņa sēž pie radio un ībelā ziņas.
(Klausās ļoti uzmanīgi, cenšoties dzirdēt katru vārdu.)

2. Bērni ībelāja, vai vecāki vēl guļ.
(Bērni uzmanīgi klausījās, cenšoties dzirdēt, vai istabā ir kustība.)

3. Es ībelāju, ko viņi runā aiz durvīm, bet neko nesaprotu.
(Mēģinu uzmanīgi dzirdēt sarunu, lai iegūtu informāciju.)

Vārds ībelā ir vairāk izmantots dialektos un folklorā, ikdienas sarunvalodā mazāk sastopams, bet dažreiz lietots, lai piešķirtu teikumam gleznainību vai nokrāsu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Ībelā" (arī "ībelēt") ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klausīties, uzmanīgi dzirdēt, ausīt (vecā valodā). To lieto, lai apzīmētu uzmanīgu klausīšanos, bieži vien ar nokrāsu, ka tiek meklēti skaņu pavedieni, vārdi vai informācija. Piemēri: 1. Vecmāmiņa sēž pie radio un ībelā ziņas. (Klausās ļoti uzmanīgi, cenšoties dzirdēt katru vārdu.) 2. Bērni ībelāja, vai vecāki vēl guļ. (Bērni uzmanīgi klausījās, cenšoties dzirdēt, vai istabā ir kustība.) 3. Es ībelāju, ko viņi runā aiz durvīm, bet neko nesaprotu. (Mēģinu uzmanīgi dzirdēt sarunu, lai iegūtu informāciju.) Vārds ībelā ir vairāk izmantots dialektos un folklorā, ikdienas sarunvalodā mazāk sastopams, bet dažreiz lietots, lai piešķirtu teikumam gleznainību vai nokrāsu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.