"Īdzule" ir lietuviešu cilmes vārds latviešu valodā, kas apzīmē vecmāmiņu vai vecāku sievieti (parasti vecvecāku paaudzē). Tas ir diezgan reti lietots, arhaisks vārds, kas vairāk sastopams folklorā, dzejā vai reģionālajos dialektos.
Nozīme īsumā:
Vecmāmiņa, vecā sieviete (bieži ar maigu, cieņu pilnu nokrāsu).
Piemēri:
1. Dzejā/folklorā:
"Klusi īdzules stāsta senus pasakas, kamīna ugunis līdzās."
(Šeit "īdzules" simbolizē gudras, pieredzējušas vecākas sievietes.)
2. Dialektos/vēsturiskos tekstos:
"Mūsu īdzule vēl prot tautas dziesmas, kuras mācījusies no savas mātes."
(Nozīmē "mūsu vecmāmiņa".)
Sinonīmi:
Vecmāmiņa, vecmāte, vecuve (reģionāli), vecā māte.
Piezīme:
Mūsdienās vārds "īdzule" lietots ļoti reti, parasti tikai literāros kontekstos, lai radītu nostaļģisku, tradicionālu vai poetisku atmosfēru. Ikdienā visbiežāk lieto "vecmāmiņa" vai "vecmāte".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.