"Izvītroties" nozīmē kļūt vītrainam, sākt raustīties, satrūkties (par audumu, materiālu vai virsmu). Tas apzīmē procesu, kad kaut kas zaudē gludumu, veidojas mazas krokas vai viļņi.
Piemēri:
1. "Pēc mazgāšanas šīs bikses viegli izvītrojas."
Nozīme: Audums kļūst vītrains.
2. "Papīrs izvītrojās mitrumā."
Nozīme: Papīra virsma saburzījās, veidojot nelīdzenumus.
3. "Vecā fotogrāfija laika gaitā izvītrojās."
Nozīme: Attēla virsma sabružājās.
Sinonīmi: saburzīties, sabružāties, raustīties, gruncēties.
Antonīmi: izgludināties, nostāties gludam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.