izslāpis
"Izslāpis" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē lielu slāpju sajūtu; tādu, kas ir izraisījis slāpes.
Tas ir pagātnes divdabis, kas veidots no darbības vārda "izslāpt" (pabeigt slāpt, kļūt izslāpušam).
Piemēri:
1. Pēc garās pastaigas saulē viņš bija pilnīgi izslāpis.
(Paskaidrojums: Viņš jūtas ļoti slāpis, jo ilgu laiku bija saulē un slāpēja.)
2. Izslāpis ceļinieks steidzās uz tuvāko avotu.
(Paskaidrojums: Ceļiniekam ir spēcīga slāpju sajūta, kas liek viņam meklēt ūdeni.)
3. Suņs, neskaitot karstumu, bija izslāpis no skriešanas.
(Paskaidrojums: Slāpes ir radušas fiziskas aktivitātes — skriešana.)
Lietošanas nianses:
- "Izslāpis" bieži lietots, lai uzsvērtu slāpju cēloni (karstums, fizisks piepūle utt.).
- Atšķirībā no vārda "slāpis" (kas apzīmē pašreizēju stāvokli), "izslāpis" norāda uz procesu vai iemeslu, kas novedis pie šī stāvokļa.
Sinonīmi: slāpis, izkārsis (sarunvalodā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.