izskaņa
"Izskaņa" nozīme:
Tas ir vārda beigu skaņu atkārtojums dzejā vai pantā, kas rada ritmisku un melodisku efektu. Izskaņa bieži tiek lietota dzejoļos, dziesmu tekstos vai pat ikdienas valodā, lai uzsvērtu skaņu sakritību.
Piemēri:
1. Dzejas piemērs:
"Zili ziedi ziedēja,
Vējš tos šūpoja, lēni gāja."
→ Šeit "-ēja" un "-āja" ir izskaņas.
2. Dziesmu tekstā:
"Saulīte lēni rietēja,
Es tavās acīs skatējos."
→ Izskaņa "-ēja" un "-os".
3. Ikdienas valodā (bērnu valodiņā vai rotaļās):
"Lācis gāja mežā guļēt,
Pēdītes aiz segliem slēpt."
→ Izskaņa "-ēt" un "-pt".
Īsumā: Izskaņa ir skaņu atkārtojums vārdu beigās, kas rada pantu vai izteicienu ritmisku un skanīgu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.