"Izrīkot" nozīme:
Piešķirt, noteikt (parasti par darbu, pienākumiem, uzdevumu). Bieži lietots formālā vai oficiālā kontekstā.
Piemēri:
1. Darba vidē:
"Direktors izrīkoja jauno projektu vadītājai."
(Piešķīra projektu kā uzdevumu.)
2. Administratīvā kontekstā:
"Pārvalde izrīkoja darbiniekam komandējumu uz ārzemēm."
(Noteica/norīkoja komandējumu.)
3. Militārā/vēsturiskā nozīme:
"Ģenerālis izrīkoja karavīrus uz fronti."
(Norīkoja, nosūtīja uz konkrētu misiju.)
Sinonīmi: norīkot, uzticēt, piešķirt, nosūtīt.
Piezīme: Šis vārds mūsdienās retāk lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk dokumentos vai oficiālā runā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.