izpūtējs
"Izpūtējs" nozīme:
Tas ir ierīce, kas izmanto gaisa vai cita gāzes plūsmu, lai izpūstu (izslaucītu, notīrītu, izžāvētu) virsmu, priekšmetu vai telpu. Bieži lietots sadzīvē, rūpniecībā vai dārzkopībā.
Piemēri lietojumam:
1. Siltuma izpūtējs — ierīce, kas izdala karstu gaisu (piemēram, matu žāvēšanai vai virsmu žāvēšanai).
"Viņa izmantoja siltuma izpūtēju, lai ātri nožāvētu krāsotu žogu."
2. Lapu izpūtējs — dārzkopības rīks, kas ar gaisa strūklu savāc lapas.
"Rudenī viņš ar lapu izpūtēju ātri notīrīja ceļu no koku lapām."
3. Putekļu izpūtējs — mazs pūtējs datora vai elektroierīču tīrīšanai.
"Lai notīrītu klaviatūru, viņš izmantoja saspiesta gaisa izpūtēju."
Sinonīmi: pūtējs, pneimatiskais pistole (tehniskā kontekstā), pūšamais aparāts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.