"Izmeklētājs" ir persona, kas nodarbojas ar izmeklēšanu — tas ir, faktisko informācijas vākšanu, pārbaudi un analīzi, lai noskaidrotu kādu notikumu, apstākļu vai lietas patiesību.
Galvenās nozīmes:
1. Juridiskā nozīme — amatpersona (piemēram, policijas izmeklētājs), kas izmeklē noziegumus, vāc pierādījumus un gatavo lietu tiesai.
2. Vispārīgā nozīme — cilvēks, kas rūpīgi pēta kādu jautājumu, meklē informāciju (piemēram, žurnālistiski izmeklētājs).
Piemēri lietojumam:
1. Policijas izmeklētājs pēc ielaušanās veica aptauju un vāca liecības.
2. Žurnālistisks izmeklētājs atklāja korupcijas shēmu valsts iestādē.
3. Privātais izmeklētājs tika nolīgts, lai noskaidrotu laulības nodevības gadījumu.
4. Vēsturnieks kā izmeklētājs rūpīgi izpētīja arhīva dokumentus, lai atjaunotu notikumu gaitu.
Sinonīmi: detektīvs, pētnieks, izpētnieks (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.