izkaisītājs

"Izkaišķītājs" ir cilvēks, kurš izkaisa (izšķeļ, izklīdina) kaut ko, vai arī — pārnestā nozīmē — cilvēks, kas rada nemieru, traucē kārtību, izraisa nesaskaņas.

Piemēri:

1. Burtiskā nozīmē:
"Viņš strādāja kā graudu izkaišķītājs lopbarības pagatavošanai."

2. Pārnestā nozīmē (biežāk lietots):
"Sarunā viņš vienmēr kļūst par izkaišķītāju, sākot strīdus par sīkumiem."
"Bērns bija īsts izkaišķītājs – tiklīdz viņš ienāca, klase kļuva trokšņaina."

Sinonīmi: nemiernieks, traucētājs, nemiera celšanas cēlonis.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izkaisitajs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Izkaišķītājs" ir cilvēks, kurš izkaisa (izšķeļ, izklīdina) kaut ko, vai arī — pārnestā nozīmē — cilvēks, kas rada nemieru, traucē kārtību, izraisa nesaskaņas. Piemēri: 1. Burtiskā nozīmē: "Viņš strādāja kā graudu izkaišķītājs lopbarības pagatavošanai." 2. Pārnestā nozīmē (biežāk lietots): "Sarunā viņš vienmēr kļūst par izkaišķītāju, sākot strīdus par sīkumiem." "Bērns bija īsts izkaišķītājs – tiklīdz viņš ienāca, klase kļuva trokšņaina." Sinonīmi: nemiernieks, traucētājs, nemiera celšanas cēlonis.