izēdājs
"Izēdājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas izēd (iznīcina, izpostījis) kaut ko — parasti attiecināms uz kādu, kas izpostījis vai sabojājis mantu, īpašumu, dabas objektu vai pat veselību.
Nozīmes nianses:
- Bieži lietots ar negatīvu un pārmetuma pieskaņu.
- Var attiekties gan uz fizisku izpostīšanu (piemēram, meža izciršanu), gan uz abstraktu kaitējumu (piemēram, veselības sabojāšanu).
Piemēri lietojumā:
1. Fiziska izpostīšana:
- "Šis meža izēdājs nociris veselu ozolu aleju."
- "Dzīvokļa īpašnieks atrada istabu izēdāju — bija izsisti logi un sienas."
2. Abstrakts/postīgšanas nozīmē:
- "Alkohols ir daudzu cilvēku veselības izēdājs."
- "Viņš ir savas ģimenes laimes izēdājs — tikai strīdās un konfliktē."
3. Dabā/folklora:
- Folklorā "izēdājs" dažkārt lietots kā burvju vārds vai laupītāja/monstra apzīmējums (retāk).
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): postoņš, izgāzējs, iznīcinātājs, sabojātājs, postītājs.
Vārds mūsdienās nav ļoti izplatīts ikdienas sarunvalodā, bet saglabājies literārajā valodā un folklora.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.