izbiedēt

"Izbiedēt" nozīme:
Pielikt kādam lielu bailes, pārsteigt vai šokēt tā, ka tas aizbēg, atkāpjas vai pārtrauc kaut ko darīt. Bieži vien ar agresīvu vai draudošu rīcību.

Piemēri:

1. Dzīvnieki:
"Mednieka kustības izbiedēja briežu ganāmpulku, un tie aizbēga mežā."

2. Cilvēki (fiziski vai verbāli):
"Lielais suns ar riebīgu rēcienu izbiedēja mazos bērnus."
"Viņš mēģināja izbiedēt liecinieku, draudot ar atriebību."

3. Pārnestā nozīmē (piemēram, par sajūtām):
"Pēkšņā trokšņa skaņa viņu pilnīgi izbiedēja, un viņš nometa trauku."

Sinonīmi: biedēt, nobiedēt, uzbiedēt, radīt bailes.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izbiedet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Izbiedēt" nozīme: Pielikt kādam lielu bailes, pārsteigt vai šokēt tā, ka tas aizbēg, atkāpjas vai pārtrauc kaut ko darīt. Bieži vien ar agresīvu vai draudošu rīcību. Piemēri: 1. Dzīvnieki: "Mednieka kustības izbiedēja briežu ganāmpulku, un tie aizbēga mežā." 2. Cilvēki (fiziski vai verbāli): "Lielais suns ar riebīgu rēcienu izbiedēja mazos bērnus." "Viņš mēģināja izbiedēt liecinieku, draudot ar atriebību." 3. Pārnestā nozīmē (piemēram, par sajūtām): "Pēkšņā trokšņa skaņa viņu pilnīgi izbiedēja, un viņš nometa trauku." Sinonīmi: biedēt, nobiedēt, uzbiedēt, radīt bailes.