inspektors
"Inspektors" ir amatpersona, kas veic pārbaudes, uzraudzību vai kontroles darbu noteiktā jomā (piemēram, policijā, nodokļu pārvaldē, būvniecībā, izglītībā vai kvalitātes kontrolē).
Vārds cēlies no latīņu "inspector" (kas nozīmē "apskatītājs", "pārbaudītājs").
Piemēri lietojumam:
1. Kriminālprocesā:
"Pēc izmeklēšanas materiāliem tika nodoti tiesai, un inspektors sniedga liecību par atrastajiem pierādījumiem."
2. Valsts pārvaldē:
"Nodokļu inspektors pārbaudīja uzņēmuma finanšu dokumentus, lai noteiktu, vai tiek ievēroti maksājumu termiņi."
3. Drošībā/tehniskajā jomā:
"Būvuzraudzības inspektors apstiprināja, ka jaunā ēka atbilst drošības standartiem."
Sinonīmi: pārbaudītājs, uzraugs, revidents, kontrolieris (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.