impresionisms
"Impresionisms" ir mākslas virziens (pirmā reizē parādījies glezniecībā 19. gs. otrajā pusē Francijā), kas tiecas atainot momentāno iespaidu, gaismas un atmosfēras efektus, bieži vien ar brīvu, redzamu triepienu un spilgtām krāsām.
Galvenās iezīmes:
- Attēlošana kā "iespaids" (impression) – ne detaļas, bet kopējais efekts.
- Darbi biezi veidoti ārā, dabā (plein air).
- Izmanto tīru, nesajaucītu krāsu triepienus.
- Temati: daba, pilsētas dzīve, ikdienišķas ainas.
Piemēri:
1. Glezniecībā – Kloda Monē (Claude Monet) darbi:
- "Impresija. Sauleleita" (1872) – nosaukums deva virziena vārdu.
- "Ūdenslejas" sērija – gaismas atspīdumi ūdenī dažādos laikos.
2. Mūzikā – Klods Debisi (Claude Debussy):
- "Mēnessgaisma" (no "Bergamasku svītām") – rada noskaņu, nevis skaidru melodiju.
- "Jūra" – orķestra darba iespaidi no viļņiem un okeāna.
3. Literatūrā – rakstnieki, kas apraksta īsas ainas un sensācijas:
- Raineris Marija Rilke (Rainer Maria Rilke) dzeja.
- Virdžīnija Vulfa (Virginia Woolf) prozas fragments, kas fokusējas uz tūlītēju uztveri.
Īsumā: Impresionisms centās noķert momentu – kā acs uztver gaismu, ausis – skaņu iespaidu – nevis precīzu realitāti. Tas ietekmēja ne tikai glezniecību, bet arī mūziku, literatūru un pat tēlotājmākslu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.