impregnēšana
"Impregnēšana" nozīmē piesūcināšanu vai iesūcināšanu — procesu, kurā viela (piemēram, šķidrums, eļļa, ķīmiskā sastāvdaļa) iekļūst cita materiāla iekšienē, piepildot tā poras vai struktūru, lai mainītu tā īpašības.
Galvenās nozīmes:
1. Tehnoloģiskā/industriālā — materiāla apstrāde ar šķidrumu, lai padarītu to izturīgāku, ūdensnecaurlaidīgu u.c.
2. Medicīniskā — zāļu vai antiseptiķa iesūcināšana audos (retāk lietots termins).
3. Dzīvnieku audzēšanā — mājlopu apaugļošana (syn. "mākslīgā apaugļošana").
Piemēri:
1. Koka impregnēšana ar eļļu, lai pasargātu no puves un mitruma.
"Jaunais žogs tika impregnēts ar speciālu aizsarglīdzekli, lai izturētu lietus un sniegu."
2. Tekstila impregnēšana ar ūdens atgrūdošu vielu.
"Lietusmētelis ir impregnēts, tāpēc ūdens lāses uz tā ripo, nevis iesūcas."
3. Mākslīgā apaugļošana (impregnēšana) lauksaimniecībā.
"Govu impregnēšana ļauj efektīvāk plānot telšanu."
Etimoloģija:
No latīņu impraegnāre — "iegrūst iekšā, apaugļot".
Latviešu valodā termins visbiežāk saistīts ar materiālu tehnoloģiju, nevis bioloģiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.