"Imams" nozīme:
Imams (arābu: إمام) islāmā nozīmē vadītājs vai priekšgājējs. Termins lietots vairākos kontekstos:
1. Lūgšanas vadītājs – persona, kas vada kopīgo lūgšanu mošejā.
2. Reliģiskais līderis – islāma kopienas garīgais vadītājs, kas bieži vien sniedz reliģiskus padomus.
3. Vēsturiski/teoloģiski – augstākās varas nesējs islāmā (īpaši šiītu tradīcijā, kur imami tiek uzskatīti par dievišķi ieceltiem).
Piemēri lietojumā:
1. Imams Ahmad vadīja piektdienas lūgšanu mošejā.
2. Šiīti uzskata, ka imami ir nepārklūdīgi garīgie pavēlnieki pēc Muhamedas.
3. Kopiena apmierināta ar jaunā imama darbu – viņš skaidri izskaidro Korāna pantus.
Svarīgi: Sunītu islāmā termins biežāk attiecas uz funkcionāru, kas vada lūgšanu, bet šiītu islāmā tam ir dziļāka teoloģiska nozīme par nepārtrauktu garīgo vadību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.