"Ilgmūžība" latviešu valodā nozīmē ļoti ilgu, gandrīz vai mūžīgu pastāvēšanu, ilgstošu pastāvību — tas ir laika periods, kas šķiet bezgalīgs vai ārkārtīgi ilgs.
Piemēri lietojumam:
1. Dabas kontekstā:
"Kalni šķiet kā ilgmūžības simboli — tie ir vērojami tūkstošgades ilgi."
2. Mītu/mākslas kontekstā:
"Leģendās elfi dzīvo ilgmūžībā, nezaudējot jaunību."
3. Abstraktā nozīmē (piemēram, par jūtām vai tradīcijām):
"Viņu draudzība bija kā ilgmūžība — nešaubīga un nemainīga."
Sinonīmi: mūžīgums, nemitīgums, pastāvīgums.
Antonīmi: īslaicīgums, pārejamība, mainīgums.
Vārds bieži lietots dzejā, filosofiskos tekstos vai aprakstos, kas uzsver laika nebeidzamību vai notikuma/stāvokļa ilgstošo raksturu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.